MGIMO vēsture

Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts dibināts 1944.gada 14.oktobrī, kad PSRS Tautas komisāru padome pārveidoja nesen izveidoto Maskavas Valsts universitātes Starptautisko attiecību skolu par neatkarīgu Starptautisko attiecību institūtu. Tā pirmie studenti bija 200 veterānu, kuri bija pārdzīvojuši sūros Otrā pasaules kara pārbaudījumus un kuri nokļuva uz starptautiskā miera un stabilitātes celšanas ceļa.

No pašiem pirmsākumiem MGIMO bija lemts kļūt par unikālu zinātnes un izglītības centru. Tas ātri kļuva par Krievijā vadošo diplomātu sagatavošanas iestādi, savukārt MGIMO strādājošie akadēmiķi sniedza lielu devumu starptautisko attiecību, reģionālo studiju, starptautisko tiesību un starptautisko ekonomisko attiecību izpētē. Sākot ar tā dibināšanas brīdi, MGIMO katedrās ir pasnieguši talantīgi zinātnieki. Šeit ir izveidojušās zinātniskās skolas, kuras turpina Krievijas un pasaules zinātnē dibinātās zinātnisko virzienu pamatlicēju tradīcijas. Daudzus gadus šeit ir darbojušies akadēmiķi J.V. Tarle (Е.В.Тарле), L.N. Ivanovs (Л.Н.Иванов) , V.G. Truhanovskis (В.Г.Трухановский), S.L. Tihvinskis (В.Г.Трухановский), N.N. Inozemcevs (Н.Н.Иноземцев), J.P. Francevs (Ю.П.Францев) u.c.

Pirmos gadus MGIMO pastāvēja trīs fakultātes: starptautisko attiecību, starptautisko ekonomisko attiecību un starptautisko tiesību fakultātes. Ārvalstu studenti MGIMO sāka mācīties 1946.gadā. Sākot no tā brīža, MGIMO beidzēju vidū ir bijuši redzami uzņēmēji, daudzu valstu diplomātiskās, politiskās un ekonomiskās elites pārstāvji, ieskaitot vairākus ārlietu ministrus, premjerministrus un prezidentus, starptautisko organizāciju vadītājus.

1954.gadā MGIMO tika atvērta Austrumu nodaļa. Tas notika apvienošanās ar vienu no senākajām Krievijas augstākās izglītības iestādēm – Maskavas austrumu pētniecības institūtu, Lazareva skolas (dibināta 1815.gadā) mantinieku – rezultātā. MGIMO pārņēma arī slaveno Lazareva bibliotēku, kurai Maskavā nebija līdzīgu austrumu pētniecības literatūras satura ziņā.

1958.gadā MGIMO pievienojās 1934.gadā Ļeņingradā dibinātais un pēc tam uz Maskavu pārceltais PSRS Ārējās tirdzniecības ministrijas Ārējās tirdzniecības institūts. Tā rezultātā tika būtiski paplašināta ekonomikas fakultāte, tika nostiprināta tās orientāciju uz ārējās tirdzniecības un ārējās ekonomiskās darbības speciālistu sagatavošanu. 1969.gadā tika nodibināta Starptautiskās žurnālistikas fakultāte.

1991.gadā Institūtā tika atvērta Starptautiskās uzņēmējdarbības un biznesa administrēšanas fakultāte, savukārt 1998.gadā tika nodibināta Politoloģijas fakultāte.

1994.gadā institūts saņēma universitātes statusu. Šajā pašā gadā saskaņā ar Krievijas valdības lēmumu universitātei tika uzdots īstenot valsts un municipālās pārvaldes speciālistu sagatavošanu to kandidātu vidū, kuriem jau ir augstākā profesionālā izglītība un kuri ir nodarbināti valsts pārvaldes orgānos. Šīs sagatavošanas programmas īsteno jaunā universitātes struktūrvienība – Starptautiskais vadības institūts.

2000.gada februārī pēc lielāko Krievijas naftas, gāzes un enerģētisko kompāniju iniciatīvas MGIMO struktūrā tika izveidots Starptautiskais enerģētiskās politikas un diplomātijas institūts. Institūta dibināšanas mērķis bija saistīts ar kadru sagatavošanu starptautiskās enerģētiskās sadarbības attīstīšanai.

2005.gadā samitā Maskavā Krievijas Federācija un Eiropas Savienība vienojās par kopīgām darbībām Eiropas jautājumiem veltītu mācību programmu organizēšanā Krievijas un Eiropas valstu ierēdņiem. Tā rezultātā 2006.gada 25. septembrī savu darbību uzsāka MGIMO universitātes paspārnē esošais Eiropas studiju institūts.

Katru gadu MGIMO iestājas vairāk nekā 1000 jaunu studentu no visas Krievijas Federācijas un vairāk kā 60 pasaules valstīm. Vairāk kā 35 tūkstoši krievu un ārvalstu MGIMO absolventu lepojas ar savu Alma Mater. MGIMO absolventu asociācijas apakšvienības aktīvi darbojas vairākās pasaules valstīs. 2007.gadā uz MGIMO bāzes tika nodibināts pirmais izglītības mērķfonds Krievijā – MGIMO attīstības fonds.